Ko likt mugursomā?

Mani ieteikumi būs ziemas sezonai. Kaut gan mums Camino bija netipiski silta ziema, tomēr līdzi ņemtās lietas bija paredzētas dažādiem laikapstākļiem. Bija lietas, kas noderēja, un bija, kas nenoderēja.

Mugursoma

Vispirms jāizvēlas tilpums. Manai ir 35 litri. Jā, tikai! Tomēr mans guļammaiss tajā neielīda, tāpēc to piestiprināju pie lencēm zem somas. Arī reizēs, kad sapirkāmies daudz pārtikas, varēja būt mazliet vairāk vietas, tāpēc šim ceļam es ņemtu 45 litru mugursomu, lai ir rezerve. Soma noteikti nav jāpiestūķē pilna līdz augšai, un ir patīkami, kad gribas novilkt kādu drēbi, tad to var ērti ielikt somā. Soma jāizvēlas noteikti pēc iespējas vieglāka, jo Tu labāk gribēsi paņemt ko noderīgu līdzi, tā vietā, lai stieptu smagu somu ar maz satura. Ļoti svarīgas ir somas lences. Es teiktu, jo platākas, jo labāk, jo tādējādi somas svars izlīdzinās uz pleciem, un lences tik ļoti negrauzīs plecus. Savai vēlētos mazliet platākas lences, jo pirmās dienas bija pārbaudījums maniem pleciem. Noteikti jābūt arī stiprinājumiem uz gurniem, jo gurnu lences patiešām atslogo plecus. Lielākajam svaram jābalstās uz gurniem! Ideāli, ja šīm jostas lencēm ir mazas kabatiņas, kur var ielikt nepieciešamos sīkumus. Man tādas nebija, bet novēroju, ka citiem bija, un izskatījās parocīgi. Svarīgi, lai somai no ārpuses ir kabatas, piemēram, priekš ūdens pudeles. Manai somai vienīgā kabata bija tīkliņš somas aizmugurē. Tas nebija ērti priekš ūdens pudeles ņemšanas. Iesaku somu, kurai var piekļūt ne tikai no augšas, bet arī no sāniem, jo tas ir ļoti parocīgi, piemēram, alberģē, lai nav viss somas saturs jācilā ārā, lai atrastu lietas, kas atrodas somas dibenā. Vēl ļoti svarīgi, lai somai ir lietus pārvalks! Manai somai tas ir ļoti ērti iestrādās somas augšpusē, un aizņem mazu mirkli, lai ar to pārvilktu somu. Noder arī ceļošanai, vienkārši, lai nesasmērētu somu. Ja iesi, izmantojot nūjošanas nūjas, tad ērtas ir arī ļipiņas, kur tās nūjas var iespraust, lai vienmēr klāt pie somas, kad tās nelieto.

Pie reizes jāpiemin arī citas somas, kas mums bija līdzi. Vakaros, kad jāiet uz veikalu, lieliski noder plānā, salokāmā lietussargauduma mugursomiņa (10 litri). Var nopirkt Decathlonā par pāris eiro. To var salocīt plaukstas lielumā, un tā nesver neko, taču tur var salikt vakariņas diviem cilvēkiem. Un nav jāpērk neekoloģiskie maisiņi un nav jāstiepj nekas rokās, ja pēc veikala vēl sanāk paklīst pa ielām.

Dokumentu, naudas un visa svarīgā somiņa. Jā, varbūt nav prātīgākais naudu un dokumentus turēt tādā somiņā, taču, manuprāt, labāk nekā mugursomā, kuru Tu atstāsi visur, piemēram, kafejnīcā, ceļmalā, atpūšoties, vai pie baznīcas durvīm, jo ar mugursomu tur liegts ieiet. Tad neņemsi katru reizi savu maciņu ārā no somas. Mums bija jostas somiņas, kuras zem jakām pārāk neredzēja. Es savu nopirku Dechatlonā un tā bija tāda paša tipa kā lietussargauduma mugursoma. To varēja satīt divu pirkstu platuma izmērā, un tā bija ļoti viegla (tilpums 2litri).

Nūjošanas nūjas

Es nevaru iedomāties savu ceļu bez nūjošanas nūjām! Tās palīdz kāpt kalnā un palīdz arī stabili nokāpt lejā no kalna. Man daudzreiz ir palīdzējušas saglabāt līdzsvaru, kad esmu gājusi lielā tempā un paslīdējusi uz akmeņiem. Arī sniegā palīdzēja noteikt sniega dziļumu, lai zinātu, cik zemu varētu iegrimt. Un kad galīgi nebija spēka, tad vismaz rokas palīdzēja vilkties uz priekšu. Vēl nūjot ir veselīgi, jo kustas viss ķermenis, nevis tikai lejasgals! Kādas nūjas izvēlēties? Protams, pēc iespējas vieglākas un saliekamas, lai pēc tam nav jāstaipa gari kāti. Iesaku nūjas ar lencēm pie rokturiem, lai drošāks satvēriens, un garumu atbilstoši savam augumam. Manam vīram patika regulēt augstāk par saviem gurniem. Savukārt man patika, ka nūjas ir manu roku pagarinājums, un es tās liku maksimāli īsas, lai izstieptās rokās būtu ērti turēt un atspiesties pret zemi. Ar garāku augstumu man ātri nogura rokas. Katram jāatrod sava recepte!

Lietusmētelis vai pončo

Mums bija superlabs lietusmētelis no Decathlon (https://www.decathlon.com/products/mountain-backpacking-rain-cape-arpenaz-40-l?adept-product=mountain-backpacking-rain-cape-arpenaz-40-l&adept_product_id=mountain-backpacking-rain-cape-arpenaz-40-l&source=search). Tas bija garš, vismaz pāri ceļgaliem, ar garām piedurknēm, kuru gali bija savilkti ar gumiju, savelkama kapuce, vieta mugursomai, uz muguras atstarotājs, tādas kā kabatu atveres, pa kurām ērti piekļūt savām kabatām un pie kakla rāvējslēdzējs, lai maksimāli noslēgtos no lietus, bet arī tiktu pie savām iekškabatām pēc vajadzības. Materiāla lietus noturība 2000 mm. Ne reizes lietu nelaida cauri (atšķirībā no mūsu Gore Tex zābakiem) un bija labs vēja aizturētājs, apakšā bija silti. Nekādus plēves pončo neiesaku, jo lielākoties, kad līst, tad arī ir vējš. Ja vien nav doma tos plēves pončo mest ārā pēc katras lietusgāzes, iesaku ieguldīt ilgtspējīgā materiālā, jo tāds lietusmētelis Tev kalpos vēl daudzus gadus.

Zābaki

Šis svarīgs jautājums. Vīrs savus ideālos zābakus atrada visai ātri un pasludināja par visērtākajiem apaviem. Viņš nogāja visus 800+ km bez nevienas tulznas, toties zābakiem sāka ārdīties šuves jau pusceļā (pēc kādām 2 nedēļām iešanas) un pēdējā dienā samirka (ar visu Gore Tex). Viņa zābaki bija no Ecco. Bet stāsts, kā mēs Latvijā meklējām savus ideālos zābakus, ir garš. Internets nebija opcija, jo noteikti gribējām zābakus uzmērīt. Gājām uz Sprotsdirect - tur bija visādi kalnu zābaki, bet mums neviens pāris nederēja. Kaut kas mistisks ar izmēriem un formu, ka nespēju jau veikalā pastaigāt. Vīram arī nepatika. Neviens modelis nebija kā otrā āda. Pie tam, es neuzticējos viņu uzrakstiem - waterproof, jo tur nebija nekādu standartu un parametru. Pēc viņu izmēriem man sanāca kaut kāds 42.izmērs, kas man nekad mūžā nav bijis, un sajūta bija, it kā iekāpt svešos zābakos. Internetveikalā bija lielāka izvēle, bet, kā jau teicu, tā nebija opcija. Sportland mēs neko neatradām, jo tur tā īsti nebija hiking/trekking piedāvājuma. Gājām uz Gandru, kur cenas jau citā kategorijā. Uzmērīju īstos pārgājienu zābakus, un sajūta, it kā kājas būtu ievilktas gludeklī. Nespēju iedomāties mēnesi iet šajos apavos. Gribēju kaut ko vieglāku. Gandrīz jau atmetām cerības zābakus nopirkt Latvijā. Domājām, ka būs jāpērk pa ceļam Varšavas Decathlon. Tad iegājām Ecco veikalā, un vīrs tur atrada savus zābakus. Pārdevēja dievojās, ka pati ar tādiem esot gājusi Alpos pārgājienā, un esot lieliski. Ūdens necaurlaidīgi Gore Tex, vienīgi zole pastingra, nav Vibram, kā iesaka citi ceļinieki. Zābakiem bija atlaide, un vīrs sev iegādājās. Es mērīju sieviešu modeli, taču man spieda potītes rajonā, bet jāatzīst, ka šie bija vislabākie no visiem mērītajiem. Pēc pārdomu laika un vēl vienas mērīšanas citā veikalā es salūzu, un šo pašu modeli pasūtīju internetā, kur bija vēl lētāk. Pārdevēja ieteica ielikt zolīti papēža daļā, lai mana potīte atrastos augstāk, un tad zābaks to nespiestu. Secinājumi pēc Camino par šiem zābakiem? Ir labi, bet ne intensīvai iešanai. Atsevišķiem pārgājieniem der, bet esmu joprojām labu zābaku meklējumos. Vīra saplīsušajiem zābakiem bija garantija, un pēc ceļa viņš tos atgrieza veikalā. Šoreiz veikala darbiniece dziedāja citu dziesmu, sakot, ka tie esot "pārgājiena tipa" zābaki un nav paredzēti "iešanai". Nu ko, Ecco veikalos vairs neiepērkamies, kaut gan vīra zābakus veikals salaboja. Pēc dienu ilgām lietavām zābaki pludoja (pa peļķēm mēs negājām), tā ka Ecco patiešām ir tikai pēc skata pārgājienu zābaki, nevis pēc funkcijām, lai ko apgalvotu pārdevējs, kad vēlās pārdot Tev preci. Nezinu, kā būtu, ja man būtu pretenzijas par saviem, kurus pirku Ecco interneta veikalā, jo, izrādās, Latvijas lielveikalu Ecco veikali ir Euroskor, nevis pats ražotājs Ecco. Varbūt īstais Ecco ir pretimnākošāks un atzīst savas ražošanas kļūdas.

Pie reizes par apaviem jāpiemin, ka obligāti vajadzīgas dušas čībiņas, jo daudzviet dušās nemaz negribas stāvēt ar basām kājām. Man bija gumijas flip-flop čības, ar kurām tad arī staigāju pa alberģēm. Sākumā nebiju paņēmusi apavus, ar kuriem staigāt pa ciemu vai pilsētu, kad sanāk iziešana. Dažreiz gāju čībiņās, kad bija iespējams, vai zābakos, kurus ļoti negribējās vakarā pēc dušas atkal vilkt kājās. Tāpēc Burgosā nopirku vieglas sporta kedas, kuras arī tagad varu vilkt. Tā ir ekstra, bet patīkama.

Guļammaiss

Tā kā gatavojāmies ziemai un zinājām, ka Spānijā ziemā reti, kur ir apkure, tad abi nopirkām 3. sezonas guļammaisus. Visvieglākos, kādus varējām atrast par pieņemamu cenu. Jā, tie ir dārgāki, taču tāpat pietiekami smagi. Mūsu bija kaut kas ap 2 kilogramiem. Un tas nav maz! Jāsaka, ka bija alberģes, kur man tajā bija ļoti karsti, jo vienmēr gulēju arī termoveļā. Ja gulētu pa pliko, būtu labi, bet tomēr nejustos komfortabli, ja nu naktī kāds plikums paspīd ārā, ko nevēlos, lai citi redz. Vēl man bija dažās vietās bail no blaktīm, tāpēc ietuntuļojos cieši guļammaisā, taču bieži telpās bija apkure un bija jau tāpat silti. Esmu no salīgajām, tāpēc ziemai iesaku ņemt 2. sezonas guļammaisu, jo, ja par aukstu, vienmēr var uzģērbt vēl kādu drēbi. Turklāt dažreiz alberģēs var dabūt segas (es gan vispirms novērtētu, vai tur nedzīvo kāds asinssūcējs).

Termoveļa

Mums katram bija divi termoveļas komplekti. Viens mugurā un otrs līdzi somā. Otru komplektu variēju pēc vajadzības. Tas kalpoja kā pidžama vai maiņas drēbes alberģē. Vienas termobikses bija kā legingi (paredzēti zem slēpošanas tērpiem), un ar tām staigāju vakaros. Tāpat arī augšdaļa bija biezāka un izmantojama kā džemperītis. Siltākā laikā pa dienu apakšā vilku plāno termoveļu, kas bija ļoti pieguļoša un plāna. To vilku tikai zem drēbēm, jo, ja es tādā skatā staigātu pa ielu, izskatītos kā citplanētiete, un visi noteikti skatītos. Tāpēc iesaku apsvērt termoveļas funkcionalitāti - kā vēl tā var noderēt bez savas pamatfunkcijas sildīt ķermeni zem drēbēm (pidžama, vakara apģērbs)?

Zeķes

Tās bija līdzi diezgan daudz. Varu pateikt, ko neņemt. Mums līdzi bija vilnas zeķes (ja nu vakarā auksti) un mazās plānās (kad gribas atpūtināt kājas no trekinga zeķēm) - nav vajadzības. Trekinga zeķes ir lieliskas. Pamanīju, ka man bija divi pāri zeķes, ar kurām man nemetās tulznas. Tā ka zeķēm ir nozīme. Kājas zābakos svīst. Ir labi pa laikam novilkt zābakus un atpūtināt pēdas. Jāsaka, ka man pārāk nesvīda pēdas (un arī vīrs teica, ka viņam ne), un sliecos domāt, ka trekinga zeķes izdarīja savu darbiņu. Tātad man bija divi pāri biezas un stingras, sintētiskas trekinga zeķes (tulznu nebija) un divi pāri mīkstas trekinga zeķes, kuru sastāvā bija merino vilna (viņās pa dienu pārāk karsa pēdas, tāpēc sāku izmantot tikai pa vakariem uz nakti, jo bija mīkstas un patīkamas pēc dušas, atšķirībā no otrām, cietajām zeķēm). Burgosā nopirku trekinga īsās zeķītes vasaras sezonai, ko vilkt kediņās. Zābakos plānās nevarēju vilkt, jo uzreiz jutu, ka būs tulznas.

Virsjaka

Nopirku slēpošanas jaku ar mitrumizturību līdz 5000 mm. Patiesībā pat ar lielāku mitrumizturību kā lietusmētelim. Taču pateikšu, kādēļ, manuprāt, bez lietusmēteļa neiztikt. Tāpēc, ka virsjaka pēc tam tāpat būs jāžāvē. Nelieliem nokrišņiem, kad uz leju krīt migla vai smidzina sīks lietutiņš un negribas vilkt pončo, ir lieliski, ja ir mitrumizturīga jaka. Tāpat ja lietainā vakarā jāiet uz veikalu, bet pilsētā negribas iet ar lielu un slapju pončo pa veikaliem. Liels pluss, ka mana jaka aizsargāja arī no vēja. Šis ir ļoti svarīgi, jo vējš tur pūš ne tikai kalnos, bet arī līdzenumos, jo nav koku, kas radītu aizvēju. Tagad varbūt izvēlētos mazliet plānāku virsjaku, bet grūti tādu izvēlēties, kad Latvijā ir auksta un sniegota ziema, tad neticās, ka citur ir siltāks.

Savu ziemas virsjaku siltākās dienās vilku nost, jo pa dienu dažreiz bija +17 grādi (netipiski februārim), un tad es izjutu, ja man vajag kaut ko pret vēju, jo mana siltā flīsa jaka nespēja mani sargāt no auksta vēja. Burgosā iegādājos plānu vējjaku priekš skriešanas. Tā bija ļoti plāna un viegla, ka varēja saņurcīt dūres lielumā un ievietot tās kabatā. Ļoti parocīgs dizains, un savu funkciju pildīja izcili. Apakšā vilku plāno termoveļu, tad flīsa kārtu un tad vējjaku. Ideāli.

Bikses

Man bija water repelent trekinga bikses, kas bija patīkamas un mīkstas. Taču tām bija neērti apakšā vilkt termobikses, tāpēc tās vilku bez termobiksēm labā un siltā laikā. Otras man bija lietusbikses, kas paredzētas orientieristiem (mitrumaizsardzība 10 000 mm), bet tās bija brīvas, un apakšā noteikti bija jāvelk termobikses, tāpēc tās vilku kalnos (jo dubļi nelipa klāt vai tos bija viegli noskalot), un tās pasargāja no lietus un sniega daļā, kur kājas nenosedza mans lietusmētelis. Vēl līdzi paņēmu savus biezos un ērtos sporta legingus, kas man noderēja, kad bija ļoti silts un saulains vai lai pārvilku tos vakarā. Šī bija patīkama ekstra.

Cimdi, cepure un Buff

Ziemā noteikti vajag cimdus, jo vējš ļoti ātri sasaldēs Tavas rokas. Mums abiem bija plāni, water repelent un vēju aizturoši burāšanas cimdi no veikala Regatta. Šķiet, abi viņus pamatīgi nonēsājām, bet tie bija lieliski. Kad lija lietus, tie tik ātri nesamirka, bet slapjums arī ātri izžuva, un nebija nepatīkamā diskomforta ar slapjumu pie ādas. Tie pasargāja no vēja. Lietainā laikā slapjums un auksts vējš nav patīkama kombinācija. Saulainās dienās un arī vējainās tie lieliski pasargāja rokas no saules apdegumiem.

Cepuri teorētiski var arī neņemt, ja Tavai jakai ir laba kapuce, kas pasargā no vēja. Šī man bija lieka manta, ko uzvilku tikai otrajā dienā.

Buff ir lielisks izgudrojums! Man bija paredzēts ņemt divus - viens bija plānais, otrs ar flīsa oderi, bet pēdējā vakarā pirms ceļa, biezo nolēmu neņemt. Labi, ka tā. Ar plāno pilnībā pietika. Sākotnēji biju domājusi to lietot kā šalli, bet, tā kā manai jakai bija laba apkakles daļa, ka vējš nepūta uz kaklu, es buffu vilku uz galvas cepures vietā. Un plānais buffs ir laba alternatīva ne tikai aukstā laikā, bet arī saulainā, lai pasargātu Tavu galvu no pārkaršanas, jo atklātā saulē sanāk pavadīt visu dienu.

Pārējie apģērbi

Svarīga lieta, ko vēl nenosaucu, bet pieminēju, ir flīsa jaka. To noteikti vajag. Ar to var taisīt savas sīpoliņa kārtas un kombinēt pēc laikapstākļiem. Mans ieteikums ir ņemt vairākus un dažādus plānus apģērbus, kurus var kombinēt savā starpā. Līdzi neņēmu nekādas kleitas vai izejamās štātes. Zinu, ka citas stiepj, bet tā ir personīgā komforta ekstra. Man bija viena flīsa jaka ar rāvējslēdzēju un viens plānāks softshell džemperītis (bez tā varēju iztikt, jo uzvilku varbūt pāris reizes). Vēl man līdzi bija viens īspiedurkņu sporta krekliņš, kuru tā arī neuzvilku. Siltākā laikā varbūt arī uzvilktu.

Veļa

Ņēmu līdzi 3 biksītes un 3 sporta krūšturus. Ar šo skaitu pietika, lai varētu izmazgāt un mainīt katru dienu.

Dvielis

Mikrošķiedras fitnesa dvielis. Nav tas patīkamākais materiāls, jo sajūta, ka mitrumu neuzsūc, bet noslauka kā trauklupata, toties ļoti viegls un kompakts. Mana dvieļa izmērs bija tāds, ka varēja ietīties pēc dušas.

Kosmētika

Uzrakstīšu savu sarakstu, kas man bija līdzi no ikdienā lietojamās kosmētikas. Iepriekš ļoti rūpīgi izvērtēju savus paradumus un līdzekļus, ko patiešām lietoju ikdienā un bez kuriem es nevarēšu iztikt mēnesi. Uzreiz varu pateikt, ka mana ekstra bija skropstu tuša, kuru patiesībā uzklāju tikai pāris reizes visā ceļā, un viens smaržu paraudziņš. Bez dezodoranta un sejas krēma es nevaru iztikt. Sejas krēmu ņēmu to, kas mājās bija vistukšākais. Roku krēmam ņēmām gan iecienīto Bioderma mazo iepakojumu, gan ķermeņa losjonus no paraudziņiem, kuru iepakojumus mēs pēc lietošanas varējām izmest, tādējādi arvien samazinot somas svaru. Pret vēju un sauli svarīgs bija lūpu balzams.

Mums bija iekrājumi no ceļojumiem, kur viesnīcās savācām mini dušas un šampūnu pudelītes, un tās tad arī ņēmām līdzi. Mums pietika ar mūsu rezervēm visam Camino, jo pa laikam palikām pansijās vai viesnīcās, kur bija pieejami šie bezmaksas piederumi.

Jārēķinās, ka gandrīz nevienā alberģē nav ne dušas želejas, ne ziepes (!!!), ar ko nomazgāt rokas. Tāpēc man līdzi bija arī mazās ziepītes rokām un vienas lielākas priekš drēbju mazgāšanas, bet tās mums nenoderēja (varbūt vienreiz izmantojām veļas mazgāšanai), jo lielākoties mēs mazgājām drēbes veļasmašīnā.

Zobu pasta un zobu birste ar ietvariņu. Tā kā bijām divatā, dažkārt zobu mazgāšana bija uz maiņām, ja vīriešu un sieviešu dušas telpas bija atsevišķi, jo dalījām vienu zobu pastu, un uz beigām arī dušas želeju un šampūnu.

Un viens no svarīgākajiem ir saules aizsargkrēms - jo lielāks SPF, jo labāk, jo āda apdegs ātri, un visu dienu saule spīd no kreisās puses, ja vien nevēlies vienu sejas pusi baltu, bet otru iedegušu vai pārdegušu sarkanu.

Citas lietas

Tādi citi sīkumi bija gana daudz un patiesībā diezgan svēra: maks, pase, pilgrimu pase, telefons un telefona lādētājs, vīram mājas atslēgas un mašīnas atslēgas (sīkums, bet kopējais svars tomēr kaut kāds ir), vīrs nesa powerbank (bez tā var iztikt ziemā, jo rozetes ir pietiekami, ja ir maz cilvēku), pleijerītis (man bija ierakstīta playlist ar mīļāko mūziku, bet ne reizes neklausījos, droši vien noderētu, ja ietu viena) bija lieka ekstra, šķērītes, saliekamā matu suka ar spogulīti (kā mazām meitenēm), adata un diegs (ja kaut kas saplīst vai tulznu pārduršanai), blociņš (kurā neko neierakstīju), pildspalva un zīmulis, atvāžamais nazītis ar daudz funkcijām, striķis un pāris knaģi (ja nu nav, kur veļu žāvēt - tagad smieklīgi, bet lasīju, ka vasarā aktuāli), saspraužamās adatas (var noderēt, ja, piemēram, slapjas drēbes, bet jau jāiet ceļā, var piespraust pie somas, lai vēdinās), mitrās salvetes, parastās deguna salvetes un saulesbrilles, jo Spānija taču ir saulainā zeme! Līdzi bija arī papēža daļas ieliktņi, lai man potītes daļā negrauztu zābaki, bet tā arī ne reizes neieliku. Arī Burgosā nopirktās želejas iekšzoles mīkstākai iešanai nebija vērts pirkt. Vēl viena lieta, ko neizmantojām, bija galvas lukturīši. Tā kā ziemā dienas ir pavisam īsas, tad rēķinājāmies, ka, izejot no alberģes, būs tumsa. Ceļa sākumā tā arī bieži bija, un piedzīvojām saullēktu, taču mums ne reizes nevajadzēja izmantot lukturīti. Otra paredzētā funkcija bija vakaros, kad visi guļ un gaismas izslēgtas, ja nu gribas palasīt, taču es biju tik nogurusi, ka nekāda lasīšana nesanāca. Visu nepieciešamo informāciju atradām internetā telefonos. Ceļvedi pāršķirstīju pirms gulētiešanas. Jā, savu smago John Brieley ceļvedi es stiepu līdzi. Redzēju, kā Lisa pēc katras noietās dienas nežēlīgi no tā izplēsa lapas, bet es to nevarēju, un nu mans nobružātais ceļvedis ir mans suvenīrs no ceļa.

Par personīgo komfortu domājot, man līdzi bija acu aizsegs, kuru izmantoju tieši vienu reizi, kad aizgāju ātrāk gulēt, bet visur bija gaismas, un bija grūti iemigt. Un ausu aizbāžņi, kurus par spīti daudzajiem krācējiem, es tā arī ne reizes nelietoju, jo biju pārāk nogurusi, lai man traucētu krācēji.

Gandrīz aizmirsu par radzēm zābakiem. Lasījām citu ceļinieku pieredzi, ka ziemā kalnos šīs radzes var noderēt. Patiesībā man pirmajā dienā Pirenejos bija viena vieta, kur slīdēja kājas, jo bija ļoti stāvs, un kūstošais sniegs uz vakaru tur sāka piesalt. Tad likās, ka jāņem tās radzes no somas ārā un jāvelk kājās. Bet tiku augšā, un mēs neizmantojām tās. Tā ir katra paša izvēle tās ņemt, jo ziemā laikapstākļi var būt neprognozējami. Svars nekāds un vietu jau arī neaizņem.

Medikamenti

Bez pirmās nepieciešamības lietām nu nekādi, kā, piemēram, pretsāpju zāles. Bez tām arī aktivētā ogle, pretcaurejas zāles (aptiekā mums iedeva kaut kādas želeju tūbiņas, kas ir gan caurejai, gan nelabai dūšai), no mājas krājumiem līdzi arī Islandes ķērpja sūkājamās tabletes kaklam un klepum. Vēl svarīgi mums bija magnija lietošana katru dienu - aptiekā mums iedeva magnija pulverīti, kas nebija jāšķaida, bet jāber pa taisno mutē. Tā tas visātrāk uzsūcoties organismā. Iepriekš man bieži naktīs pēdas sarāva krampī, taču pēc Camino dienas slodzes neko tādu nepiedzīvoju. Pamanījām, ka dienās, kad no rīta aizmirsām iedzert magniju, bijām noguruši. Varbūt tas bija placebo efekts, bet pēc magnija devas ķermenis vieglāk piekrita slodzei. Līdzi mums abiem bija elastīgās saites, jo abiem mums bijušas dažādas locītavu traumas. Kādā brīdī uz Camino man bija nosaitēti abi ceļgali. Saites noteikti noderēs, ja jāaptin potīte. Bet ja ir jau zināms, ka kaut kas nav labi ar ceļgaliem (neesmu veca, bet problēmas parādījās ceļā), tad ļoti noder elastīgās saites tieši ceļgaliem, ko uzvelk kā tādu "zeķi", un nav jānoņemas ar saitēšanu. Līdzi bija arī ziedes - Fastum gel un Voltaren gel. Otro man vajadzēja lietot pirms Camino, bet ejot es tā arī nelietoju ne vienu, ne otru. Līdz nonācām Fromistā, kur pie laipnā farmaceita iegādājos krēmu muskuļiem, kas bija vienkārši perfekts! Katru dienu pēc ceļa ieziedu ar to kājas, un nogurums bija kā ar roku atņemts! Gan vīrs to lietoja, gan devām saviem korejiešu draugiem, kuri atzina, ka patiešām tas palīdz atvieglot muskuļu saspringumu un sāpes. Līdzi ņēmām plāksterus - gan parastos, gan Compeed prettulznu plāksterus. Jāsaka, ka par plāksteriem katram pašam jāatrod sava pareizā recepte. Pret tulznām Compeed man derēja pirmajā dienā. Ideja tāda - kamēr tulzna zem plākstera dzīst, plāksteris kļūs par Tavu ādu. Man tā nebija. Tas plāksteris varbūt der papēžiem, bet mazās versijas maniem kāju pirkstiem nederēja, jo plāksteris nevienmērīgi piegūla ādai, veidojot krokas, kas savukārt berza tulznas blakus. Tā līme dažkārt iekusa zeķēs, ka vakarā, velkot nost zeķes, tās nāca kopā ar plāksteri. Tā es visu ceļu pa laikam eksperimentēju gan ar Compeed, gan atkal liku parastos plāksterus, līdz nonācu Fromistā, kur man pārdeva papīra plāksteri, kuru ieteica vienkārši aplīmēt apkārt pirkstiem. Jāsaka, ka šis man bija viens no labākajiem variantiem. Domāju, ka vēl laba opcija būtu pirkstiņzeķes. Vēl jāpiemin pretsaaukstēšanās zāles - jā, aptiekas ir gandrīz katrā ciematā, taču mūsu pieredze, ka viņu piedāvātās zāles bija mums nenormāli stipras. Es būtu ņēmusi līdzi kādu pretsaaukstēšanās pulvera paciņu.

Ūdens

Mēs izvēlējāmies nenest savu ūdens pudeli (beigās atstājām to mašīnā), bet pirkt veikalā, un pa laikam papildināt to dzeramā ūdens strūklakās. Tas bija praktiski (zinu, ka neekoloģiski), jo varējām nest lielākus vai mazākus tilpumus pēc izvēles un tās dienas spējām.

Ēdiens

Pārtika ir tas smagums, ko varējām arī mazāk stiept līdzi, bet katru reizi veikalā sanāca ar acīm nopirkt vairāk, kā tajā dienā spējām apēst. Mūsu krājumi gan visi tika apēsti, vienīgi līdzi bija jānes lielāks smagums. It sevišķi, ja tie bija augļi - kāds apelsīns no vakariņām vai banāni dienas enerģijai. Tos mēs mēģinājām apēst pēc iespējas ātrāk, lai vieglāka soma. Jāsaka, ka bija reizes, kad mūsu krājumi mums noderēja, kad nebija ne veikalu, ne restorānu, kur paēst. Tad pustukša pastas paciņa, kas stiepta sazin cik kilometrus un dienas, mūs pabaroja. Bija daži ēdami produkti, ko paņēmām no Latvijas, jo mums vienkārši vajadzēja iztukšot arī pārtikas rezerves mājās. Tie bija žāvēti āboli, kas mums pašiem ne visai, bet uz Camino novērtēju tā daudzfunkcionalitāti, jo tie varēja būt vienkārši našķis vai tēja un deserts. Tāpat mums līdzi bija riekstu maisījumi, kas labi noderēja enerģijas uzturēšanai. Un blašķītē (lieks smagums, ko nesa vīrs!) mums līdzi bija Melnais balzams, ar kuru pacienājām korejiešus otrajā vakarā un iedzērām pirms garā ceļa uz Burgosu.

Akmens

Akmens, kuru atstāst uz Ceļa.

Vēl jāpiemin svarīga lieta, kur Tu saliec visu savu somas saturu. Visu pa taisno mugursomā jau nemetīsi. Maisiņi ir aktuāla problēma visiem ceļiniekiem. Ne jau tāpēc, ka to trūktu, bet tāpēc, ka to čabēšana ir kaitinoša skaņa. Mums bija zip maisiņi, ļoti stingri un ļoti skaļi. Nožēloju, ka visu saliktu tādos maisiņos, kaut gan zip funkcija ir ļoti praktiska. Par labu maisiņiem runā tas, ka, piemēram, kosmētika vai medikamenti somā var izlīt (un man tā bija), tad vismaz tīrās drēbes nesasmērējas (kuras jau tā ir deficīts). Tāpat apavus gluži arī negribas likt pie drēbēm, tāpēc liku maisiņos. Beigās sanāk maisiņu maisiņi visiem. Laba opcija varētu būt auduma maisiņi vai sietiņmaisiņi, bet tie neatrisina šķidrumu problēmu. Otra lieta, kas būtu noderējusi ir maisiņš/kosmētikas maciņš ar āķi vai viens pats āķis priekš dušas apmeklējuma, jo bieži nav, kur uzkārt drēbes vai kur nolikt dušas želeju. Bieži dušās turpat arī jāpārģērbjas, un vienīgais pakaramais atrodas dušā. Ja mazgājies, tad sanāk aplaistīt drēbes uz pakaramā, ja tāds ir. Vislabāk būtu, ja līdzi ir āķis, ko uzlikt uz dušas durvīm un tur var visu sakarināt. Šis patiešām bija aktuāli gandrīz visās alberģēs.

Ceru, ka mana pieredze un ieteikumi palīdzēs labāk sagatavoties Tavam Ceļam!