Gads pēc Camino

Interesanti, kamēr gāju Camino, kad man prasīja, nu kā tur ir, es pārliecinoši atbildēju, ka pēc Camino es uzrakstīšu, kāpēc NEiet Camino.

Visas manas apņemšanās ir izčibējušas kā pērnās lapas. Gribēju rakstīt Savu blogu par katru dienu, ko piedzīvoju šajā Ceļā. Pirmajā dienā nospļāvos par tehnoloģijām un apņemšanos, jo sapratu, ka nevēlos rakstīt citiem. Rakstīšana man traucēja Izbaudīt šo Ceļu, jo tas prasīja manu Laiku. Kāpēc rakstu visu ar lielajiem burtiem? Jo uz Ceļa sapratu šo jēdzienu patieso nozīmi. Sapratu, cik svarīga ir Klātesamība. Un ka blogošana man traucē izbaudīt Laiku - laiku, ko varēju pavadīt vienatnē, to veltot sev un atpūšoties, vai laiku, ko varēju pavadīt kopā ar savu vīru un nupat sastaptajiem cilvēkiem. Tas bija Mans Laiks.

Kāpēc pēc gada nolēmu tomēr uzrakstīt par Camino? Jo ir daudz stāstu un secinājumu, kas var noderēt citiem (un tagad es vēlos rakstīt citiem), un galvenokārt tāpēc, ka šoreiz vēlos pati priekš sevis atsaukt atmiņā piedzīvoto. Gads ir paskrējis ātri. Un man nav bijuši daudz klausītāju, kam patiesi interesētu mana pieredze. Bet es pirms Sava ceļa, izlasīju visus iespējamos blogus latviešu valodā. Protams, tur neviens nerunāja, kāpēc NEiet šo ceļu, bet to ir svarīgi saprast, lai nebūtu vilšanās pēc visu sajūsmināto pieredzes izlasīšanas. Camino ieved tādā kā eiforijā, jo tur mēs visi esam līdzvērtīgi. Nav svarīgi, kas Tu esi ikdienā, cik saņem, vai kāds ir ģimenes stāvoklis vai statuss sabiedrībā. Tur visi ir kā pirmklasnieki - gaidu pilni, nepieredzējuši (lielākoties) un tik atšķirīgi. Šis salīdzinājums ar skolu mani nepameta visu Ceļu, un arī tagad salīdzinu katras dienas ceļinieku grupu ar skolas klasi.

Kāpēc NEiet Camino? Es varētu nosaukt visus iemeslus, kas man nāca prātā, kamēr es gāju šo ceļu. Bet es to nedarīšu, jo vairs tā nedomāju. Jo tā būtu iejaukšanās Tavā pieredzē. Un ja Tava vēlme ir PieRedzēt, tad Tev šis Ceļš ir JĀiet! Teikšu godīgi, ka iekšējās pārmaiņas uz Ceļa nenotiek uzreiz. Vispirms tā ir mūsu ierastā reakcija, ar kādu reaģējam ikdienā uz neparastām situācijām, kas izsit mūs no emocionālās un fiziskās komforta zonas. Tieši tāpat, visticamāk, Jūs reaģēsiet Ceļā, sastopoties ar emocionālo un fizisko diskomfortu. Šī pretestība ir sākums Ceļā uz pārmaiņām. Tāpēc šis Ceļš ir svētīgs ikvienam, kas sajutis sevī Aicinājumu doties Ceļā. Šis ceļš ir Pieņemšana vārda visplašākajā nozīmē, tāpēc šī ceļa posma beigās es sapratu, ka man ir Jāpieņem visi, arī tie, kas man Ceļā sākumā likās,ka viņiem Nav jāiet šis Ceļš, vai arī Man tur nav jābūt.

Buen Camino!