20.diena - Leon

6.86 km pēc Samsung Health aplikācijas

28.februāris

No rīta ilgi gulējām, pat negribējās celties. Slimums vēl bija jūtams, un šodien gribas vāļāties pa gultu un skatīties Big Bang Theory spāņu valodā. Paēdām brokastis, un nolēmām izmazgāt veļu. Par to bija papildus jāmaksā, bet štrunts. Vismaz te bija arī žāvētājs, un nebūs jāgaida, kad drēbes izžūs. Administratore bija jau klāt, un vīrs palūdza mazgāšanas līdzekli.

Lūks bija uzrakstījis, ka šodien viņiem esot videosapulce, jo kaut kas iet griezi ar viņu projektu. Izklausījās, ka viņi grib beigt Camino un atgriezties Dienvidkorejā. Vēlāk norunājām uz brīdi satikties. Viņi no rīta jau bijuši Leonas katedrālē un teica, ka esot ļoti skaista un tā vērta, lai maksātu ieejas maksu.

Aizgājām līdz pārtikas veikalam un sapirkām dārzeņus un augļus. Ļoti sagribējās vitamīnus, jo uz Camino ļoti daudz ēdam maizi. Ejam atpakaļ uz dzīvokli, lai pagatavotu pusdienas. Ārā tāpat viss slēgts uz siestas laiku, un staigāt pa tukšām ielām arī negribas. Pēc pusdienām uznāk tāds slinkums. Šķiet, arī paguļam.

Vēlā pēcpusdienā saņemamies izkustēt ārā. Lūks un Jungs esot tepat tuvumā, tikko paēduši pusdienas tajā restorānā, kur vakar netikām pie galdiņa. Nokāpjam lejā. Izskatās, ka viņiem patiešām ir sarežģījumi, un izskatās norūpējušies. Saka, ka tuvākajās dienās jāizdomā turpmākās rīcības plāns, un viņiem jābūt gataviem pārtraukt Camino. Cik skumji. Mums palikusi mazliet vairāk par stundu līdz katedrāles slēgšanai, tāpēc atsveicināmies un steidzam. Ar viņiem sarunājām, ka šovakar pavadīsim vakaru atsevišķi. Viņi saka, pie viņu alberģes vakarā būšot mise. Viņi vēl nezina, vai paši ies.

Leonas katedrāle ir ļoti skaista! Tās gotiskā roze tiek atjaunota, taču brīnišķīgās, krāsainās vitrāžas ir skatāmas viscaur pa baznīcas perimetru. Pie ieejas mums tiek iedoti audiogidi, un ejam kā tūristi, austiņās klausoties baznīcas vēsturi. Stunda paskrien nemanot. Un mūziku baznīcā nomaina audioieraksts par baznīcas slēgšanu pēc 15 minūtēm. Saprotam, ka jādodas prom, bet redzams, ka pie baznīcas vienā pusē ir kapella, kurā notiek mise, bet no baznīcas puses tur nevar nokļūt. Izejam ārā un mēģinām apiet baznīcai no otras puses, bet tur viss ir slēgts. Beigās ejam atpakaļ pa ieeju baznīcā un redzam norādi uz klosteri un kapellu. Izrādās, ka ar mūsu biļetēm var iet arī apskatīt klosteri un kapellu. Pie ieejas mūsu pilgrima pasē palūdzam iespiest zīmogu un jautājam par kapellas apskati. Mums saka: "Piecas minūtes!" Izskrienam cauri klostera pagalmam un sānā redzam ieeju kapellā. Mise jau beigusies. Apskatām kapellu un dodamies ārā. Šodien gribas būt dievkalpojumā. Un nolemjam doties uz Lūka aprakstīto baznīcu pie viņu alberģes.

Baznīca ir diezgan pilna. Izskatās, ka cilvēki pa taisno no darba nāk uz vakara misi. Te ir onkuļi ar čabošiem maisiņiem un kundzes, kas mises laikā no somas ķeksē arī konfektes. Redzam Susanu un Livio ar novēlošanos ierodamies uz misi. Viņi mūs neredz un steidz uz pirmajām rindām. Šī mise man patika, jo bija daudz dziedājumu, ko izpildīja mūki, jo šī baznīca, izrādās, ir vīriešu klosterī. Baznīca ir silta, un izgaismots ir tikai altāris, pārējā daļā tikai mazas noskaņu gaismiņas. Pēc mises dodamies ārā, nesatiekot Susanu un Livio, un ejam mājās.

Administratore pa mūsu prombūtnes laiku jau pārlikusi veļu no veļasmašīnas uz žāvētāju. Un mūsu drēbes ir sausas. Cik jauki! Šovakar sakārtojam daļu mantu un laiskojamies savā numuriņā, skatoties spāņu televīziju. Laukā dzirdam strūklaku, un vakarā tā ir izgaismota ar dažādu krāsu stariem. Domājam, vai mums turpināt ceļu. Tik daudz jau piedzīvots. Cik dīvaini, ka vairs nevēlamies iet vienatnē, bet vēlamies sev apkārt cilvēkus. Savā ziņā mēs viens otru motivējam iešanā. To šodien pateicu Lūkam un Jungam, ka šobrīd ejam Camino, jo viņi ir te. Iespējams, esmu zaudējusi Camino mērķi vai varbūt jau to sasniegusi?