1.diena - Saint Pied de Port - Roncesvalles

Kas par dienu! Esmu pārgurusi, nezinu, kā iešu rīt. Šorīt izgājām pēc 9.00, pavasarīgi saulains. Sākumā bija doma neforsēt un iet tikai līdz Valcarlos, kas ir aptuveni pusceļš līdz Roncesvalles. Kad nonācām tur, iekafijojām, bet alberģe vērās vaļā tikai pēc 2h, tāpēc izdomājām lēnām iet tālāk. Sākumā gar šoseju, pēc tam skaistā mežā, gar kalnu upi. Tad atpakaļ uz šoseju. Un mani sāka kaitināt tas augšā lejā, jo tas atņem fiziskos spēkus, bet augstāk mēs necēlāmies, bet šodien taču bija jāšķērso Pireneji, un tas nepielūdzami liecināja, ka gaidāms stāvs fizisks kāpiens. Sākumā taka ieveda mežā, tad tā no sausu lapu džungļiem pārvērtās par dubļiem un tad par sniega kupenām, kurās brīžiem grima kājas līdz pat ceļiem. Vajadzēja atpūtu ik pēc pāris metriem. Galā bija mežonīgi auksts vējš, ne miņas no pavasara. Paliekam alberģē par 8 eiro, paēdām Pilgrim menu par 10 eiro. Tad bija jauka, naksnīga ekskursija pa baznīcu un klosteri, dziedājām. Aizkustinoši. Garīgām atziņām nav spēka. Šovakar nakšņojam ar daudz dienvidkorejiešiem, kolumbiešu pāri, kas krāc, un vienu francūzieti. Mums sapas ar d-korejiešiem. Un man ir viena tulzna.